ES neatdalīsies no Ķīnas kā nosacījumu tirdzniecības līguma noslēgšanai ar Trampu

Eiropas Savienība neatdalīsies no Ķīnas ekonomikas kā nosacījums, lai panāktu tirdzniecības vienošanos ar Donalda Trampa administrāciju, otrdien paziņoja Eiropas Komisija, ņemot vērā ziņas, ka Baltais nams ir lūdzis valstīm darīt tieši to.

Lai gan ASV oficiāli prasību nav apstiprinājušas, Tramps ir izklausījies spējīgs likt valstīm izvēlēties starp Vašingtonu un Pekinu, lai gūtu pastāvīgas piekāpšanās no saviem plašajiem tarifiem, kas ir šokējuši gan sabiedrotos, gan pretiniekus.

Nodevu izpilde ir uz laiku apturēta uz 90 dienām, kas ir iespēja valdībām slēgt komerciālus līgumus.

“Varbūt zināmā veidā,” Tramps sacīja telekanālam Fox News, atbildot uz jautājumu, vai Latīņamerikai vajadzētu atdalīties no Ķīnas. “Varbūt, jā, varbūt viņiem vajadzētu to darīt.”

Ar ieteikumu vien pietika, lai Pekina izteiktu stingru brīdinājumu par pretreakciju.

“Ķīna stingri iebilst pret jebkuru pusi, kas panāk vienošanos uz Ķīnas interešu rēķina,” pirmdien paziņoja valsts Tirdzniecības ministrija.

“Ja tas notiks, Ķīna to nekad nepieņems un apņēmīgi veiks pretpasākumus abpusēji. Ķīna ir apņēmīga un spējīga aizsargāt savas tiesības un intereses. Neviens nevar palikt imūns pret vienpusības un protekcionisma ietekmi.”

Otrdien Eiropas Komisija, kuras ekskluzīvā kompetencē ir risināt sarunas par 27 dalībvalstu bloka tirdzniecības politiku, centās distancēties no strīdiem, uzstājot, ka sarunas ar ASV un attiecības ar Ķīnu ir “divi atšķirīgi jautājumi”.

“Mums notiek tirdzniecības sarunas ar mūsu ASV kolēģiem,” sacīja Komisijas pārstāves vietniece Arianna Podestà.

“Tās ir sarunas starp divām pusēm, un abas puses apspriež, kādi ir elementi, kuros var panākt abpusēji izdevīgu rezultātu,” viņa piebilda. “Tas atšķiras no mūsu attiecībām ar Ķīnu.”

Podestà uzsvēra, ka, neraugoties uz jaunākajiem notikumiem, bloka politika attiecībā uz Ķīnu paliek “tā pati”, kas balstīta uz “atrisināšanu, nevis atsaistīšanu”.

Tomēr, atbildot uz jautājumu, vai Ķīna sarunās ar ASV ir “nepietiekama”, Podestā sacīja, ka vienīgā sarkanā līnija ir ES pilsoņu “drošība un labklājība”.

Dažas dienas pēc tam, kad Tramps paziņoja par saviem “savstarpējiem tarifiem” un izraisīja tirgu sabrukumu, fon der Leiena sazvanījās ar Ķīnas premjerministru Sji.

“Reaģējot uz plašiem traucējumiem, ko izraisījuši ASV tarifi, prezidente fon der Leiena uzsvēra Eiropas un Ķīnas kā divu no pasaules lielākajiem tirgiem atbildību atbalstīt spēcīgu reformētu tirdzniecības sistēmu, kas ir brīva, godīga un balstīta uz līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem,” teikts Komisijas oficiālajā nolasījumā.

Pekinas publicētā versija bija ievērojami optimistiskāka un iezīmēja saišu “pastāvīgas izaugsmes impulsu”. “Ķīna ir gatava sadarboties ar Eiropas pusi, lai veicinātu stabilu un stabilu Ķīnas un ES attiecību attīstību,” sacīja Sji.

ES un Ķīnas samits notiks jūlijā, paziņoja abas puses.

Apmaiņa nekavējoties veicināja spekulācijas par gaidāmo ES un Ķīnas atiestatīšanu, ko Brisele mēģināja samazināt, norādot uz risku, ka ES tirgus tiks pārpludināts ar zemu izmaksu eksportu, ko Ķīna vairs nevar nosūtīt uz Ameriku pārmērīgo tarifu dēļ.

“Mēs nevaram absorbēt globālo jaudas pārpalikumu, kā arī mēs nepieņemsim dempingu mūsu tirgū,” iepriekš šomēnes brīdināja fon der Leiena.

2023.gadā ASV bija galvenais ES ražoto preču galamērķis (501,9 miljardi eiro), kam sekoja Ķīna (223,5 miljardi eiro), saskaņā ar Eurostat datiem. Turpretim Ķīna ieveda blokā lielāko preču daļu (516,2 miljardi eiro) pēc ASV (346,7 miljardi eiro).